Pirmkārt jau jāizsaka lielā vilšanās par laikapstākļu neatbilstību pavasara novērojumu prognozēm. Ja pavasarī bērzi saplaukst pirms alkšņiem, tad gaidāma sausa vasara. Jau krietnus gadus mana ģimene seko līdzi tam un vienmēr prognoze ir piepildijusies. Taču vēl jau nevar zināt, kāds laiks būs pēc jāņiem, es jau ne par ko nebrīnītos.
Otrkārt. Vārdadiena nosvinēta tik labi, kā nekad. Laiks, par lielu pārsteigumu, mūs tiešām lutināja. Pārsteigumu sagādāja arī odu neesamība pie ezera. Draugi nepievīla, svarīgākie ieradās vai citādi sabijām kopā pie dabas, vārdadienu atzīmējot.
Tā kā aktīvās dabā gājēja gaitas atsāku pēc vairāku gadu pauzes, kopš jaunsargu laikiem pamatskolā, tad pa to laiku krietni bij pazudis/izvazāts mans ekipējums. Visas dāvanas trāpija desmitniekā. Guļammaiss – nopietns. No gultas reizēm negribas līst ārā, pamostoties. Bet tādā varētu gulēt visu dienu, vienalga kur. Un nudien piemērots arī ziemas apstākļiem. Mačete – laikam garākā un niknākā, kādu līdz šim biju redzējis. Un pēc normālas uzasināšanas arī ļoti asa. Tikai nav pārāk muļķudroša – pēc šodienas lakstu griešanas (nevis ciršanas) gandrīz gribēju braukt pie ārstiem, lai šuj to pirksta galu ciet; beigās izlīdzējāmies paši, ar plāksteriem savelkot kopā. Treškārt – lukturis ar LED diodēm. Tātad, ļoti ilgdarbīgs ar vienām baterijām. Tagad varēšu neiespringt kā notis saskatīt, mežā pie ugunskura ar draugiem muzikāli izklaidējoties.
Treškārt(redzētais). Slapjajā laikā mežā visbiežāk tomēr sanāk redzēt stirnas un briežus. Par vilšanos neesmu saticis mazos stirnēnus. Pārāk maz esmu meklējis. Alnim vēl jo projām neesmu uzskrējis. Netālu no raunaiša ezera atrastā gulbju pāra statuss neskaidrs. Lido riņķī un apkārt, taču vairs nav manāmi vietā, kur pavasarī sāka veidot ligzdu. Vēlais pavasaris ir atstājis iespaidu. Savukārt ligzdojošu gaigalu šovasar netipiski daudz.Vēl šogad jau otra atrastā mazo putnu ligzda ar jaunuļiem. Precīzāk, šoreiz dobums. Nekādu šaubu – melnais meža strazds. Spēju saskatīt 4 jaunos eksemplārus, bet dobumi mēdz būt lieli. Nu atkal šaipusē var ieraudzīt pēdējos gados par retumu kļuvušās ķīvītes. Bet protams tikai piemērotās vietās. Nudien paliels putns, bija šķitis, ka viņa mazāka.
Un ceturtkārt – jau laicīgi ieminos (bet atgādināšu vēlreiz, kad nāks tuvāk), ka jūlija beigās, kā jau ierasts, notiks ziemeļu gulbju ķeršanas un gredzenošanas ekspedīcija pa Latviju, ~5 dienas gara. Pasākums lielākoties balstās uz brīvprātības un entuziasma principa, tādēļ noderētu cilvēki, kam tādas lietas interesē. Transports būs, no tevis vajadzīga vēlme piedalīties un pārtikas krājumi tam laikam. Pasākumā būs pieejams svaigs gaiss bez ierobežojuma, patīkama dabas entuziastu sabiedrība un adrenalīns (tā daudzums atkarīgs no tevis paša).
Par šo sīkāk var interesēties pie manis vai pie Dabas muzeja ornitologa Dmitrija Boiko. Šeit viņa kontaktinformācija un neliels raksts par pagājušajām ekspedīcijām.
Un vēl mazs ieteikums – ejot dabā, nepaslinkojiet un telefonu ietiniet vismaz dažos plānajos celofāna maisiņos, ja ne savādāk. Es savējo izmērcēju bebru padziļinātajā Bērcēnu upītē. Labi, ka nokia, viena diena ar fēnu un atdzīvināju. Bet gadās visādi
