Jau skolā iemācijos, ka krīze ir pārejas stāvoklis starp diviem lieliem posmiem. Un tas ir tikai loģiski, ka cilvēce nevar attīstīties mūžīgi. Un, šķiet, tuvākajos gados pienāks lūzuma punkts, kad cilvēces attīstība krasi izmainīs savu virzienu.
Lielākā daļa ekspertu teic, ka krīze būs vēl pāris gadus un tad atkal ekonomika sāks attīstīties, cilvēkiem atkal būs darbs un nauda. Taču pastāv krasi pretējs viedoklis. Un tas arī būtu sabiedrības modelis, kuru atbalstu es.
LTV raidījumā “Viss notiek”,2009.04.06., tehnisko zinātņu doktors Andris Špats izsaka interesantu teoriju par vispasaules ekonomikas un finansu sistēmas sabrukumu. Un pēc viņa vārdiem tas notiks tuvāko 10 gadu laikā. Ražošana apstāsies (gandrīz?) pavisam. Attīstīsies naturālās saimniecības. Veiksmīgi izdzīvos laucinieki, kuri spēs paši nodrošināt sev iztiku. Grūti būs pilsētniekiem, kuri vienmēr ir bijuši atkarīgi no lauciniekiem. Tā kā finansu sistēma būs sabrukusi, tad naudai vairs nebūs vērtības, visa pamatā būs barters. Tā kā pilsētniekiem nebūs nekā, ko dot lauciniekam pretī, lai iegūtu pārtiku, tad viņiem nāksies pārkārtot savu dzīvi un visticamāk pārvākties uz laukiem. Bagātais sabiedrības slānis būs nevienam nevajadzīgs, jo tie nespēs neko noderīgu sniegt citiem. Tādas lietas kā ekoloģisks dzīvesveids, zaļā enerģija un “dabai draudzīgs” būtu pašsaprotamas lietas, jo tās vienkārši izrietētu no mūsu dzīvesveida, kas līdzsvarotu cilvēka prasības un planētas potenciālās iespējas tās apmierināt.
Es uzskatu, ka šis būtu pavisam reāls ceļš cilvēces izejai no strupceļa. Turpinot patreizējā stilā, mēs drīz pazudinātu zemes māti un paši sevi, bet pārejot pie naturālo saimniecību dzīvesveida, mēs cilvēces atrašanos uz zemes krietni paildzinātu. Jā, protams, daudz kas tiktu pazaudēts. Mums nāktos atteikties no urbanizētā dzīvesveida un visām ērtībām, ko tas sniedz. Arī lauciniekiem nāktos pārkārtoties, jo pārāk esam pieraduši pie tā, ko sniedz brīvā tirgus ekonomika. Taču laukos cilvēks var izdzīvot vienmēr.
Protams, šis ir tikai viens no iespējamajiem veidiem, kā sabiedrība attīstīsies turpmāk. Un pat, ja notiks šādi, atradīsies cilvēki, kas izdomās kā sabiedrību atgriezt pie agrākās, viņiem izdevīgās sistēmas. Taču tagad brīvā tirgus ekonomika ir novedusi pie globālās sasilšanas, terorisma un nabadzības. Arī komunisms nav sevi attaisnojis ne pie mums, ne citur. Uz naturālām saimniecībām balstīta sabiedrība ir veids, kā mēs varētu “salīgt mieru” ar pašu piecūkoto zemi un kļūt minimāli atkarīgiem no sistēmas un veidot savu dzīvi pašiem.
Protams, dr. Andris Špats izvēlējās izlaist to daļu, kur aprakstīts, ka pie minētajiem apstākļiem cilvēki tehnoloģiski atgrieztos kaut kur neolītā, pirms masveida darba dalīšanas sākšanās; ar visām no tā izrietošām sekām – nemitīgiem kariem, verdzība, nabadzība, bads, slimības utt.
Cilvēks tik tālu neatgriezīsies kaut vai tādēļ, ka nevar tā vnk aizmirst un izmest visus pēdējo 2 gadsimtu tehnoloģiskos jaunieviesumus. Un kas attiecas uz sabiedrības struktūru – pat ja izveidotos šāds sabiedrības modelis, tāpat cilvēki būtu viens no otra atkarīgi, jo neviens nevarētu sev saražot visu nepieciešamo (es domāju dažādības ziņā, nevis kvantitātes). Simbioze, tā teikt. Un pat ja šādi notiktu, tad cilvēki tāpat tiektos veidot kopienas.
Bija prieks izlasīt tēmu, kas saistīta ar krīzi, bet nav pilnīgi nodrāzta! Un vēl lielāks prieks par šādu te pareģojumu. Es nebūt nebūtu pret. Iespējams, iestātos vienlīdzība un varbūt pat viss sagriezīsies par 180 grādiem – zemnieki būs jaunie oligarhi! :)
Bet par to vienlīdzību turpinot, noteikti būs tā, ka kādam piederēs vairāk zemes un kādam mazāk, līdz ar to par tādu lietu kā vienlīdzība nevar runāt.
Nē, vienlīdzība noteikti nebūtu. Pat komunisms izgāzās nespējā to nodrošināt. Un cilvēks nekad nau mācējis sadzīvot ar domu būt vienlīdzīgam.
Bet pats galvenais būtu, ka sistēmai būtu minimāla ietekme uz mums un mūsu pašu rokās būtu lemt kā izdzīvot un kā dzīvot
Šķiet, pēdējos tūkstoš gadus vismaz ir bijis stilīgi pareģot “pasaules galu rīt”.