Sākas līdaku cope

1.Maijs makšķerniekiem ir liela diena un šogad vēl lielāka kā citus gadus. Ar maiju drīkst makšķerēt līdakas, spiningot un makšķerēt, izmantojot ēsmas zivtiņu. Taču šogad ir mainīti makšķerēšanas noteikumi, kas tagad atļauj makšķerēt no laivas jau sākot ar maiju, tas ir mēnesi agrāk kā atļauts bij pirms tam.
Šis laiks ir viena no divām līdaku makšķerēšanas kulminācijām. Otrā ir rudenī, kad tās barojas ziemai. Pavasarī līdakas pēc nārsta līdzīgi kā citas zivis ir nogurdinātas, tās zaudējušas daudz enerģijas un svara, un vajadzīgs laiks, lai atjaunotu spēkus. Mātītes zaudē vairāk svara nekā tēviņi, un pēc nārsta tās tūlīt pamet šo vietu, taču aktivitāti atgūst lēnām un šajā laikā barojas galvenokārt ar viegli iegūstamu barību. Ne velti šajā laikā efektīvākais makšķerēšanas paņēmiens ir dzīva vai beigta zivtiņa.
Ja augstāk minētajam vēl pieskaita šo 3 dienu nedēļas nogali, tad ir tika loģiski, ka pirmajās maija dienās makšķernieku būs ļoti daudz.
Arī es esmu sataisijies doties dabā uz visām 3 dienām un izmakšķerēties pa 3 ezeriem un apmeklēt vēl tikpat man vēl nezināmus. Vēl jāpiebilst, ka aktīvi makšķerēju tikai kopš pagājušās vasaras un pieredzes man gaužām maz. Šis pavasaris būs pirmā nopietnā pieredze ar līdakām. Visu ziemu esmu cītīgi mācijies teoriju, ceru, ka tas dos rezultātus. Turat īkšķus par mani ;)

Bet jums pārējiem – Ne Asakas!

Laiks pārmaiņām

Jau skolā iemācijos, ka krīze ir pārejas stāvoklis starp diviem lieliem posmiem. Un tas ir tikai loģiski, ka cilvēce nevar attīstīties mūžīgi. Un, šķiet, tuvākajos gados pienāks lūzuma punkts, kad cilvēces attīstība krasi izmainīs savu virzienu.
Lielākā daļa ekspertu teic, ka krīze būs vēl pāris gadus un tad atkal ekonomika sāks attīstīties, cilvēkiem atkal būs darbs un nauda. Taču pastāv krasi pretējs viedoklis. Un tas arī būtu sabiedrības modelis, kuru atbalstu es.

LTV raidījumā “Viss notiek”,2009.04.06., tehnisko zinātņu doktors Andris Špats izsaka interesantu teoriju par vispasaules ekonomikas  un finansu sistēmas sabrukumu. Un pēc viņa vārdiem tas notiks tuvāko 10 gadu laikā. Ražošana apstāsies (gandrīz?) pavisam. Attīstīsies naturālās saimniecības. Veiksmīgi izdzīvos laucinieki, kuri spēs paši nodrošināt sev iztiku. Grūti būs pilsētniekiem, kuri vienmēr ir bijuši atkarīgi no lauciniekiem. Tā kā finansu sistēma būs sabrukusi, tad naudai vairs nebūs vērtības, visa pamatā būs barters. Tā kā pilsētniekiem nebūs nekā, ko dot lauciniekam pretī, lai iegūtu pārtiku, tad viņiem nāksies pārkārtot savu dzīvi un visticamāk pārvākties uz laukiem. Bagātais sabiedrības slānis būs nevienam nevajadzīgs, jo tie nespēs neko noderīgu sniegt citiem. Tādas lietas kā ekoloģisks dzīvesveids, zaļā enerģija un “dabai draudzīgs” būtu pašsaprotamas lietas, jo tās vienkārši izrietētu no mūsu dzīvesveida, kas līdzsvarotu cilvēka prasības un planētas potenciālās iespējas tās apmierināt.

Es uzskatu, ka šis būtu pavisam reāls ceļš cilvēces izejai no strupceļa. Turpinot patreizējā stilā, mēs drīz pazudinātu zemes māti un paši sevi, bet pārejot pie naturālo saimniecību dzīvesveida, mēs cilvēces atrašanos uz zemes krietni paildzinātu. Jā, protams, daudz kas tiktu pazaudēts. Mums nāktos atteikties no urbanizētā dzīvesveida un visām ērtībām, ko tas sniedz. Arī lauciniekiem nāktos pārkārtoties, jo pārāk esam pieraduši pie tā, ko sniedz brīvā tirgus ekonomika. Taču laukos cilvēks var izdzīvot vienmēr.

Protams, šis ir tikai viens no iespējamajiem veidiem, kā sabiedrība attīstīsies turpmāk. Un pat, ja notiks šādi, atradīsies cilvēki, kas izdomās kā sabiedrību atgriezt pie agrākās, viņiem izdevīgās sistēmas. Taču tagad brīvā tirgus ekonomika ir novedusi pie globālās sasilšanas, terorisma un nabadzības. Arī komunisms nav sevi attaisnojis ne pie mums, ne citur. Uz naturālām saimniecībām balstīta sabiedrība ir veids, kā mēs varētu “salīgt mieru” ar pašu piecūkoto zemi un kļūt minimāli atkarīgiem no sistēmas un veidot savu dzīvi pašiem.

Īsās pavasara piezīmes

Gaujas augštecē, kur pali mērāmi līdz metram, no ierastā, līdz maksimālajam ūdenslīmenis uzkāpa 8 dienās un tagad jau ir sācis kristies.
Nedudz pabraukāju pa vidzemi un konstatēju, ka jau tagad, kad lielākoties stāvošie ūdeņi vēl aizsaluši, tomēr gulbji ir atgriezušies, kaut uz visu ezeru vaļā ir tikai daži kvadrātmetri.
Arī dzērvēm aktīvs laiks, kaut pārsvarā tikai caurceļotājas, tomēr patlaban ļoti aktīvi rosās pa mitrajām pļavām.
Lielā zosu pārlidošana bij pirms aptuveni nedēļas, kad pāri lidoja viens kāsis pēc otra. No mazajiem gājputniem visaktīvāk rosās strazdi.
Patlaban šeit, Gaujas padsmitajos kilometros esmu redzējis vairākus gaigalu pārus un ir cerība, ka tie šogad te ligzdos